Daži mīti par mācību procesu

Tue, 06 Jan 2015 11:10:01 +0000

Laikraksts The Washington Post, atsaucoties uz organizāciju Independent Curriculum Group, raksta, ka daudzi izglītības sistēmā nodarbinātie joprojām atrodas mītu varā.

Šie ļaudis, balstoties uz savu pieredzi, organizē mācību procesu skolās aizmirstot, ka ir jau XXI gadsimts. Lūk, daži mīti jeb uzskati, no kuriem būtu jāatsakās, lai mācību procesu padarītu produktīvāku:

1. Pirms iedziļināšanās jāapgūst pamata fakti

Ideja būtu pareiza, ja vien netiktu modificēta uz tādiem pieņēmumiem kā "skolēniem pirms ķeršanās pie kaut kā interesanta, nākas nodarboties ar garlaicīgām lietām" vai "skolēniem ir jāiekaļ zināšanas, pirms viņiem atļauj sākt domāt". Independent Curriculum Group norāda, ka vislabāk un uz ilgāku laiku skolēni pamata faktus iegaumē, ja mācību process orientēts uz to, lai šķistu viņiem interesants.

2. Stingra izglītība nozīmē skolotāja runāšanu

Mācību process, kas tiek organizēts pēc lekciju principa - kad runā skolotājs, bet skolēnu uzdevums ir tikai klausīties un pierakstīt dzirdēto - nedod vēlamos rezultātus. Skolotājam jāprot organizēt darbu tā, lai skolēniem būtu interesanti - viņiem ir jāsarunājas, radoši jāsadarbojas dažādu praktisku projektu realizācijā.

3. Izstāstīšana nozīmē iemācīšanu

Daudzi skolotāji uzskata, ka to vai citu tematu iztirzājot klases priekšā, viņi to ir iemācījuši skolēnam. Tas tā nav, labākajā gadījumā skolēna prātā aizķeras dažas idejas, kuras gan tikpat ātri aizmirstas, ja netiek nostiprinātas ar kādām aktivitātēm (eksperimentiem, projektiem), kuru centrā būtu pats skolēns.

4. Mācību plāns ir dogma

Ļoti bieži skolotāji neatkāpjas no izstrādātā mācību plāna, lai gan ir pazīmes, kas liecina, ka skolēni attiecīgās vielas apgūšanai nav gatavi. Jāatceras, ka jaunu zināšanu apgūšana var balstīties tikai uz jau esošajām zināšanām - skolotāji nedrīkst ignorēt šo zināšanu līmeni.

5. Uzsvars uz paātrinātu apmācību

Skolēniem, kuru sekmes ir lieliskas, nereti tiek piedāvāta paātrināta apmācību programma, kas ļauj viņiem apgūt vairāk materiāla. Pēc Independent Curriculum Group ekspertu domām pareizāk būtu apdāvinātiem skolēniem uzdod vairāk iedziļināties atsevišķos, interesantos mācību priekšmetos. Izglītības dziļums būs labs pamats tālākai zināšanu apgūšanai.

6. Klusums klasē nozīmē labu apmācības procesu

Patiesībā šis klusums nozīmē, ka vismaz daļa skolēnu jau zaudējuši jebkādu interesi par notiekošo - viņi atslēgušies, atrodas kaut kur paralēlajā pasaulē. Bet troksnis klasē (tas gan ir jākontrolē) nozīmē, ka skolēni aktīvi iesaistījušies mācību procesā.

7. Tradicionālais mācību process sagatavo skolēnus pieaugušo dzīvei

Skolotāju uzklausīšana un gatavošanās eksāmeniem nedod daudz no tā, lai sagatavotos pieaugušo dzīvei. Skolēniem tāpat nāksies apgūt tādas iemaņas kā komunikācija, sastrādāšanās spēja, radošums, spēja novērtēt situāciju un vadīt to.

Avots:

E-klase 21.03.2012.

Kāpēc bērni negrib mācīties

Wed, 24 Sep 2014 10:51:28 +0000

jekabsone - Alternatīvā izglītība

Daži mīti par mācību procesu

Kāpēc bērni negrib mācīties