Par mani
15. oktobris, 2014 pl. 11:32,
5 komentāri
Mani sauc Aira, esmu laimīga mamma trīs meitiņām un vienam dēliņam un mīlēta un mīloša sieva savam vīram! Mums ļoti svarīga ir bērnu labsajūta, drošība un labklājība šodien un rīt un tālākā nākotnē. Cenšamies dzīvot veselīgi, videi draudzīgi un ļoti novērtējam katru minūti ko pavadām kopā ģimenes lokā. Mums patīk kopīgas pastaigas, kopīgas ēst gatavošanas, kopīgas talkas dārzā, kopīgas spēles un rotaļas un vienkārši kopīga tējas dzeršana un sarunas.
Mums ir vairāki kopīgi sapnīši, kurus lolojam kopš pirmās meitiņas piedzimšanas un kuriem maziem, lēniem, bet stabiliem solīšiem pietuvojamies. Viens no tiem ir mūsu bērniem piemērota un draudzīga skoliņa, otrs no tiem ir uzcelt ekoloģisku māju, trešais no tiem ir ceļošana..., pārējos gan vēl neatklāšu. Lai paliek arī kāds noslēpums.
Kāpēc rakstu šo blogu. Rakstu, jo mācos. Šis blogs man ir kā dienasgrāmata, bet tajā pašā laikā viedokļa paušana, ko gribu paust ne tikai sev, bet arī apspriest ar citiem vecākiem, pedagogiem, bērniem, jauniešiem.
Man ir sava personīgā pieredze, tā ir mana dzīve, mana ģimene, draugi, skolas biedri, kolēģi! Esmu ļoti zinātkāra persona. Man ne tikai patīk daudz lasīt, klausīties, bet arī mācīties no dzīves, cilvēkiem, dažādām pieredzēm, kļūdām. Esmu savā dzīvē pieļāvusi daudz kļūdas, kā jau katrs no mums, bet esmu arī guvusi ļoti bagātīgu pieredzes bagāžu. Jo ir tāda īpatnība, ka es nevaru iet tālāk, kamēr neesmu sapratusi kļūdīšanās iemeslus, kamēr neesmu izanalizējusi būtību un pamatus.
Man arī patīk daudz domāt par dzīvi, likumsakarībām, dzīves jēgu, būtību, uzbūvi, principiem. Ir tūkstošiem neatbildētu jautājumu un saņemot vienu atbildi, rodas vēl simts. Ja iekustina domāšanas motoru, tas kustas lielos ātrumos un iekustina vēl daudzus citus motorus, intuīciju, zemapziņu, loģisko domāsanu, analītisko domāšanu, intuitīvo domāšanu. Un šis viss kopums rada daudz produktīvus secinājumus! Tas ir tā tēlaini runājot. :) Bet zemes valodā runājot, dzīve mums nemitīgi piespēlē jaunas un jaunas mācībstundas un kamēr tā piespēlē, mēs augam un attīstamies.
Mana bērnība bija diezgan piesātināta daudz dažādiem smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Gan tādiem, ar kuriem saskaras katrs bērns, arī ar daudziem pieauguša cilvēka pārdzīvojumiem. Arī grūta un rūgta pieredze netrūka. Vislielākā loma manā bērnībā bija zirgu stallis un baznīca. Te es veidoju sevi kā personību. Zirgu stallis man iemācīja mērķtiecību, drosmi, veselīgu pārliecību par sevi, darba prieku un darba terapija. Stallī gan strādāju, gan devos izjādēs, gan apguvu jāšanas sporta pamatus. Zirgi arī ir mana mīlestība. Zirgi man deva spēku, stiprināja mani un pozitīvi uzlādēja. Ļoti, ļoti pēc tiem ilgojos.
Baznīca man iemācīja vērtības, dzīves likumus, morāles principus un Bībeli. Baznīca iemācīja draudzību, atvēra mīlestību pret Dievu un cilvēkiem, arī pašai pret sevi, Baznīca deva man nesavtīgu mīlestību un siltumu.
Manas ģimenes loma manā bērnībā. Mana mamma bija mans sievietes ideāls. Sievišķīga, mīloša, tai pašā laikā lietišķa, nosvērta, bet tai pašā laikā maiga un saprotoša. Mamma apvienoja sevī daudzas sievišķās īpašības, tik dažādas un kontrastējošas, bet visas kopā sievišķīgas un maigas. Mana mamma nomira, kad man bija 21 gads, bet viņu joprojām dzīvu glabāju savā sirdī.
Ģimene kopumā man iemācīja patiesas ģimenes vērtības! Mīlestību, kopā bušanas nozīmi, ģimnenes tradīciju nozīmi un galu galā uzticību!
Ko man iemācīja skola? Vispārīgās zināšanas. Mani mīļākie priekšmeti bija latviešu valoda un literatūra. Jo, man ļoti patika lasīt un rakstīt. Nebija problēmas ar domrakstiem, arī ar diktātiem ne. Man bija problēmas ar matemātiku, netiku līdz tiem tempiem un nevarēju izprast teoriju. Zināšanas ko iekalu galvā ātri arī pazuda no tās, bet zināšanas, ko izpratu ar loģisko prātu, manī ir dzīvas joprojām. Bet bēdīgākais visā tajā ir tas, ka skolas mācīšanas metodes man un daudziem citiem nebija piemērotas. Ne tāpēc, ka es un citi bija mazāk gudri, bet tikai tāpēc, ka mēs savādāk uztveram informāciju.
Daudz ko no skolas vielas man mājās palīdzēja apgūt vecākie brāļi, viņi mācēja izskaidrot loģiski, praktiski pamatojot un man uzreiz tapa skaidrs. Skolā to nedara, skolā ir mehānikas princips, ne visur, bet pārsvarā.
Saviem bērniem vēlos kvalitatīvu, viņiem piemērotu skološanas metodi. Gribu, lai viņi mācītos ar prieku un mācīšanās nebūtu grūta un saspringta, bet viegla un produktīva! Tādēļ, paldies tiem vecākiem, kas iedvesmo citus radīt bērniem draudzīgas skoliņas!!!
Ja vēlies ar mani sazināties: raksti: jekabsone1982@gmail.com
5 komentāri - Par mani
Jāzepsons - 26. decembris, 2016 pl. 21:36
Apmekle psihiatru, nevis truli vervelē!
Jāzepsons - 26. decembris, 2016 pl. 21:36
Apmekle psihiatru, nevis truli vervelē!
tvaicene & ģinterene - 26. decembris, 2016 pl. 22:01
tevi GAIDA !
JĒKABS AIRIS - 31. decembris, 2016 pl. 15:59
Palīgskolas lūzeres "vemjuāri"! ... vļek, tpfūū! >> HĀ - HĀ - HĀ !!!
stulbā j-b-sone! - 7. janvāris, 2017 pl. 18:21
Konkretizē fekāliju konsistenci un sex-pozas!