Vecāki, atrodiet laiku palasīt bērniem pasakas!
6. decembris, 2014 pl. 23:02,
Nav komentāru
Man bērnībā vecāki ļoti maz lasīja pasakas, bet atceros, kā ļoti pēc tā ilgojos! Laikam gan ne tik ļoti pēc pašas pasakas, kā pēc tā kopīgi pavadītā laika, kopīgā piedzīvojuma. Pasakām piemīt dziedinošas īpašības. Tā tiešām ir patiesība. To es novēroju savos bērnos un to es atceros arī nedaudz no bērnības! Ja tas ir tas, pēc kā esmu ilgojusies kā tagad atceros, tātad, tas ir kaut kas svarīgs un nozīmīgs.
Katrā pasakā vai stāstā ir ievītas emocijas, nu savādāk nevar būt, jo pasaka ir kāda cilvēka (autora) dvēseles valoda. Tā valoda ir ļoti dziļa un īpaša, tā ir garīgā valoda. Bērni ir ļoti atvērti, bērni neanalizē, bet ieklausās, uzklausa un dzird. Bērniem ir ļoti maiga un smalka emocionālā pasaule, ļoti atvērta dvēsele. Bērns attīstās un veidojās no tā, ko viņš ikdienā redz, dzird, uztver! Bērnam ir sava, ļoti bagāta un dziļa iekšējā pasaule!
Pasakas rosina bērnus domāt, iztēloties, tās veido pieredzi, trenē atmiņu un attīsta radošumu! Pasakas parāda bērniem ļoti daudz un dažādas emocijas, ļauj viņiem tās izdzīvot!
Un tas ir lielisks veids kā pabūt divatā ar bērnu pēc rosīgās ikdienas un būt tikai diviem ar nedalītu uzmanību!