Pasaku nozīme bērnu attīstībā
Bērnībā īsā laikā ir jārealizē vesela uzdevumu virkne, jāiziet cauri vairākiem attīstības procesiem – fiziskā un psiholoģiskā izaugšana un nobriešana, ieiešana sociumā, sociālo normu, pozīciju un lomu apgūšana, jāapgūst sociuma vērtību orientieri vienlaicīgi ar aktīvu pašapzināšanās attīstību, jāapgūst arī pašapliecināšanās iemaņas, sava individuālā dzīves ceļa atklāšanai. Kad bērns dzird vai lasa pasaku, viņš tūdaļ pat identificē sevi ar to, kas pasakā notiek, pasakas parāda iedvesmojošu un dzīvības spēka pilnu piemēru, ka var atrisināt pat visgrūtākās situācijās. Bērna Ego piesavināsies to un pamazām iegūtā jaunā vērtība, risinājums vai zināšanas taps par tādu kā iekšējās pasaules ķieģelīti, atradīs noturīgu vietu bērna psihē. Tādejādi bērns iegūst pozitīvas, noturīgas personības noturīgas īpašības, tādas kā:
augsta morālā stāja
taisnīgums
godīgums
godprātīgums
labestība attieksmē pret citiem cilvēkiem un sabiedrību, kas izpaužas spējā dzīvot un rīkoties saskaņā ar šiem principiem un normām.
Pasakās ir satikšanās ar visu, kas cilvēkam dzīvē kaut kad noteikti nāks pretī. Un, jo vairāk cilvēkam būs reaģēšanas un uzvedības variantu kādās dzīves situācijās, jo vairāk adaptēts viņš būs dzīvei un pasaulei. Cilvēkā formējas „dzīves situāciju kartotēka”. Pasakās ir informācija par to:
kā ir iekārtota pasaule, kādas ir tās likumsakarības;
kādas ir pasaules robežas, kādas un kur ir mūsu robežas, un kad tās drīkst vai nedrīkst pārkāpt;
kas notiek ar cilvēku dažādos viņa dzīves periodos;
kādus etapus pašrealizācijas ceļā ir jāiziet, lai pieaugtu par sievieti, kādus, lai pieaugtu par vīrieti;
kādas lamatas, kādas grūtības, kādi šķēršļi mūs dzīves ceļā kādās situācijās sagaida;
iepazīstina mūs ar vērtībām;
cēloņu un seku savstarpējām sakarībām
Pasaku vienkāršā, valoda un metaforā ietērptā patiesība rosina - gan bērna, gan pieaugušā personības pašattīstību. Svarīga lieta ir pieradums, kas mazajam cilvēkam dod drošības sajūtu, stiprina paļāvību. Tāpēc tik nozīmīgi ir vakara rituāli kad pieaugušais lasa vai stāsta pasaku. Bērnu vispārējai attīstībai viens no vissvarīgākajiem resursiem ir emocionāla drošība, paļāvība, uzticēšanās, paredzamība. Vakara pasaku lasīšana nodrošina šo paredzamību un drošības sajūtu bērna dzīvē, jo tādejādi tiek stimulēta gan fiziskā (fiziska drošība caur pieskārienu, klātbūtni), sociālā (dažādu sociālo situāciju atainojums, situāciju risinājumi), emocionālā (patīkama, mierīga atmosfēra, fantāzijas rosināšana), intelektuālā (zināšanas par pasauli, vērtību un likumsakarību izpratne) un garīgā (dzīves un notikumu filozofiskās jēgas izpratne, iepazīšanās ar vispārcilvēcīgām vērtībām) bērna attīstība.