Mūsu Ziemassvētku brīnums
30. decembris, 2014 pl. 22:34,
Nav komentāru
Miers, mīlestība, harmonija un... balts sniedzīņs snieg uz skujiņām. Patiesi un īsti bija šie mūsu Ziemassvētki. Bez nogurdinošiem šopingiem un steidzīgiem iepirkšanās maratoniem, nogurdinošas visu dienu stāvēšanas pie plīts, kā rezultātā vakarā vienkārši noplīsti pie sava-izcili uzklātā galda, ar izcilo maltīti, kur pazūd visa svētku burvība, jo nogurums to nomāc. Bez pārēšanās un pārdzeršanās smaguma un sliktuma, galu galā, bez visa tā, kas atņem šo skaisto svētku patieso burvību.Mums neizpalika tradīcijas, pīrādziņu, piparkūku cepšanas, eglītes rotāšana un Salavecīša sagaidīšana. Mums neizpalika Ziemassvētku dziesmiņas un dejas, mums neizpalika svētku prieka, laimes un burvības bērnu acīs, mums neizpalika Ziemassvētku noskaņas, mēs to visu patiesi izbaudījām, jo bijām tālu prom no steigas un visa ierastā ikdienas trakuma.
Bērniem bija daudz pārsteigumi un prieki, bet pats galvenais kopā būšana vairāku dienu garumā, kad bijām tikai mēs un viens otram un nekā cita šajā Pasaulē. Mēs kopā pušķojām eglīti, cepām pīrādziņus un piparkūkas, gaidījām Salavecīti, dziedājām dziesmiņas un dejojām. Bērni bija patiesi laimīgi, un vecākiem nav lielāka laime par to!
Svētku gaidīšanas laiks un burvība mums šogad sākās jau decembra sākumā, kad vecākās meitiņas dārziņš (Valdorfa) iezvanīja svētku gaidīšanas laiku un iededza mums visiem (arī vecākiem) sirdīs svētku sajūtas. Decembra sākumā dārziņā notika tirdziņš, kuram katrs bērniņš bija sagatavojis pašdarinātas lietiņas. Bija arī loterija, kurai arī katrs gatavoja kādu jauku, mīļu dāvaniņu. Pateicoties dārziņam, arī mūsu mājās sākās patīkamā svētku rosība, dāvaniņu gatavošana, visādas radõšās darbošanās. Ļoti priecājos, ka dārziņam ir šāda radīcija, kas liek vecākiem un bērniem aizmirst ikdienas rūpes un pabūt kopā, kopīgi darinot dāvaniņas. Tas bija ļoti aizrajoši, arī pasākums bija ļoti sirsnīgs, mīļš un ģimenisks!
Nākošais pasākums bija tuvāk Ziemassvētkiem. Bērni bijaiestudējuši jauku teātrīti par Jēzus piedzimšanu un Betlēmes zvaigzni! Tas bija skaisti un reizē ļoti sirsnīgi. Bērniem bija patiess prieks un protams milzīgs prieks bija vecākiem! Pēc uzveduma vecāki kopā ar bērniem jaukā, draudzīgā gaisotnē mielojās ar pašu sanestiem gardumiem.
Pirmsbrīvdienu beidzamais pasākums bija Gaismas ceļš. Šim pasākumam katrs vecāks bija aicināts sagatavot savam bērnam kādu mīļū jauku (vēlams pašdarinātu) dāvaniņu, ko rūķis pasniegs pasākuma laikā. Šis bija lielisks izaicinājums, patīkams pārsteigums gan vecākiem, gan bērniem, jo citi vecāki (arī es) pirmo reizi darināja mantu paši savām rokām. Tas bija interesanti, un meitiņai ļoti patīk mana šūtā lelle, viņas ir kļuvušas nešķiramas! Un man protams par to ir milzīgs prieks, tātad meitiņa ir sajutusi to mīlestību, ko tajā mantiņā iešuvu!
Pasākuma laikā lielisku koklētāju mūzikas pavadījumā katrs bērniņš nesa gaismiņu, svecīti, kas bija ielikta ābolā.
Un vēl, tam visam pa vidu meitiņai bija arī mūzikas skoliņas koncerts, kuram arī kopā gatavojāmies un arī iemēģināju savu talantu-uzšuvu meitai kleitu, pirmo reizi! Tīri labi sanāca.
Bija skaists svētku gaidīšanas laiks, paldies Valdorfa dārziņam un Yamahas mūzikas skoliņai! Un protams mūsu Anetītei un arī Alisītei, kas šajā visā bija pacietīgs un dzīvespriecīgs asistents un ļoti atbalstīja māsu!
Tam visam skaists noslēgums-ģimenisks brauciens uz tālo Auci, gandrīz 170km no mūsu mājām. Uz ļoti skaistu vietu, kura atnesa mums ne tikai sirsnīgus, bet arī baltus, skaistus Ziemassvētkus. Nodzīvojām tur 4 dienas, ļoti skaistas, sirsnīgas un piedzīvojumiem bagātas dienas! Mietiņas satika īstu rūķi, pabija rūķa darbnīcā un redzēja kā rūķis pagatavoja omei, vestētiņam un opim dāvanas! Meitiņas bija sajūsmā!